Kad atmosfērā reaģē metāls un skābeklis, uz virsmas veidojas oksīda plēve. Dzelzs oksīds, kas veidojas uz parastā oglekļa tērauda, turpina oksidēties, ļaujot rūsēt paplašināties un galu galā veidot caurumus. Lai nodrošinātu oglekļa tērauda virsmas, galvanizēšanai var izmantot krāsas vai oksidācijas izturīgus metālus (piemēram, cinku, niķeli un hromu), bet, kā zināms, šī aizsardzība ir tikai plāns plēve.
Ja aizsargslānis tiek iznīcināts, tērauds zemāk sāk rūsēt. Metāla šļūtenes izturība pret koroziju ir atkarīga no hroma satura, kad hroma daudzums ir palielināts līdz 10,5%, tērauda pretestība pret atmosfēras koroziju ievērojami palielinājās, bet, ja hroma saturs ir lielāks, lai gan tas joprojām var uzlabot izturību pret koroziju, bet nav acīmredzams. Iemesls ir tāds, ka tad, kad tērauds tiek leģēts ar hromu, virsmas oksīda tips tiek mainīts, veidojot virsmas oksīdu, kas līdzīgs tam, kas veidojas tīrā hroma metālē.
Šis cieši līmēts hroma bagāts oksīds aizsargā virsmu no tālākas oksidēšanas. Šis oksīda slānis ir ļoti plāns, caur kuru var redzēt nerūsējošā tērauda virsmas dabisko spožumu, tāpēc nerūsējošā tērauda virsma ir unikāla. Turklāt, ja virsma ir bojāta, atklātās tērauda virsmas tiks pašregulētas ar atmosfēras reakciju, pārveidojot šo "pasivācijas filmu", turpina spēlēt aizsargājošu lomu
